AS “RĪGAS SILTUMS”, īstenojot uzņēmuma vidēja termiņa stratēģiju 2024.–2030.gadam, uzsāk jaunu inovāciju projektu, izmantojot esošās elektroenerģiju ģenerējošās iekārtas un jaunuzstādītās patēriņa iekārtas, sniedzot elektroenerģijas sistēmas balansēšanas pakalpojumu.
Centralizēto siltumapgādes objektu elektrifikācija paaugstinās siltumapgādes drošību, veicinot izmantoto energoresursu diversifikāciju, un palielinās energoapgādes sektoru savstarpēju integrāciju. Tāpat arī tā ļaus efektīvāk un plašāk izmantot uzņēmuma resursus Latvijas un Baltijas enerģētikas tirgū un veicināt siltumenerģijas tarifa stabilitāti ilgtermiņā.
AS “RĪGAS SILTUMS” valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons: "Mēs iesaistāmies Baltijas energosistēmas attīstībā un mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt drošu un nepārtrauktu siltumapgādi, bet arī aktīvi piedalīties Latvijas enerģētikas nozares transformācijā, stiprinot valsts enerģētisko neatkarību un ilgtspēju. Lai veicinātu stabilu elektroenerģijas balansēšanas pakalpojuma īstenošanu, esam reģistrējušies kā elektroenerģijas regulēšanas pakalpojumu sniedzējs un plānojam noslēgt sadarbības līgumu ar “Augstsprieguma tīkls”.”
Lai nodrošinātu nepieciešamās jaudas elektroenerģijas balansēšanas pakalpojumiem, AS “RĪGAS SILTUMS” paredz izmantot šādas iekārtas:
- divas koģenerācijas iekārtas ar kopējo elektrisko jaudu 2,33 MW automātiskajā gāzes katlu mājā Keramikas ielā 2A, Rīgā;
- elektrodu ūdenssildāmo katlu ar jaudu 49 MW (pieprasījuma reakcijas elektroietaise) siltumcentrālē “Imanta”.
Jārēķinās, ka arī vēja un saules ģenerāciju jaudas pieaug, šie ražotāji arvien vairāk ietekmēs elektroenerģijas cenas un arvien vairāk būs novērojami krasu cenu svārstību periodi. Šāda situācija ar dažādām elektroenerģiju ražojošām un patērējošām iekārtām vienā kopējā energosistēmā veido nepieciešamību pēc elektroenerģijas balansēšanas pakalpojuma sniegšanas.
AS “RĪGAS SILTUMS” izvērtēja juridiskos un konkurences riskus. Saņemts Konkurences padomes atzinums, ka uzņēmuma resursu izmantošana gan siltumenerģijas ražošanai, gan elektroenerģijas balansēšanas pakalpojumu sniegšanai ir lietderīga un efektīva. Papildus uzsvērta balansēšanas pakalpojuma stratēģiskā nozīme valsts energosistēmas stabilitātei. Tāpat, ņemot vērā balansēšanas pakalpojuma nozīmīgumu kopējā Latvijas, Baltijas un Eiropas energosistēmas darbībā, kā arī riskus, kas saistīti ar regulēšanas jaudu nepietiekamību, ir saskatāma plānotā balansēšanas pakalpojuma stratēģiski svarīgā nozīme Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrās daļas izpratnē.
Pēc Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu, no 2025.gada 9.februāra Baltijas valstis frekvences kontroli veiks patstāvīgi, kas ļaus efektīvāk nodrošināt stabilitāti energosistēmā. Kopš 2024.gada oktobra Baltijas pārvades operatori pievienojušies Eiropas balansēšanas enerģijas apmaiņas platformai MARI, kas veicina konkurenci un integrētu balansēšanas tirgu.