Būtiski samazinoties āra gaisa temperatūrai janvārī, rīdzinieki apkurei un karstā ūdens sagatavošanai patērējuši 431,5 tūkst. megavatstundas, kas ir par 56% vairāk nekā pērnā gada decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 276,1 tūkst. megavatstundas.
AS „RĪGAS SILTUMS” siltuma tarifs 2015.gada decembrī un 2016.gada janvārī bija nemainīgi zems 47,18 EUR/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs janvārī Rīgā bija mazākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, kā arī zemākais Latvijas lielo pilsētu vidū.
Siltumenerģijas patēriņu, tādējādi arī siltuma rēķinus, tiešā veidā ietekmēja būtiski zemā vidējā āra gaisa temperatūra. Janvārī tā bija -6,1°C (mīnus seši, komats, viens grāds), kas ir teju par 10 grādiem zemāka, nekā pērnā gada decembrī, kad tā bija +3,7°C (plus trīs, komats, septiņi grādi).
Janvārī vidējā diennakts āra gaisa temperatūra zem nulles bija 24 dienas, bet pats aukstākais bija 8.janvāris, kad vidējā diennakts temperatūra bija –17,7°C (mīnus septiņpadsmit, komats, septiņi grādi).
Jāatzīmē, ka šī gada janvāris ir arī aukstākais pēdējo četru gadu laikā. 2015.gadā vidējā āra gaisa temperatūra janvārī bija -0,1°C (mīnus nulle, komats, viens grāds), 2014.gadā -5,1°C (mīnus pieci, komats, viens grāds), bet 2013.gadā -5,3°C (mīnus pieci, komats, trīs grādi).
Latvijas Būvnormatīvi būvklimatoloģijā nosaka, ka āra gaisa temperatūras norma janvārī ir -4,7°C (mīnus četri, komats, septiņi grādi).
Rīgā visa piegādātā siltumenerģija tiek uzskaitīta ar namu siltummezglos izvietotajiem verificētajiem siltumskaitītājiem. To rādījumi tiek nolasīti automātiski, kas ir droša siltumskaitītāju rādījumu nolasīšanas sistēma, jo izslēgts cilvēka kļūdas faktors. Šāda sistēma Rīgā darbojas kopš 2012. gada.
Iedzīvotājiem maksas lielumu par apkuri nosaka divas komponentes – siltumenerģijas tarifs, kas visiem patērētājiem ir vienāds, un siltumenerģijas patēriņš.
Siltumenerģijas patēriņu ietekmē āra gaisa temperatūra, kā arī ēkas tehniskais stāvoklis – jumta, sienu, bēniņu, pagrabtelpu siltinājums, logu un durvju stāvoklis, iedzīvotāju paradumi - kāpņu telpu aizvēršana, izvēlētā iekštelpu gaisa un karstā ūdens temperatūra ēkā. Izvēlēto siltuma režīmu ieregulē ēku automatizētajos individuālajos siltummezglos un to nosaka ēkas īpašnieks/pārvaldnieks, vienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem.
Apkures izmaksas ir zemākas līdz pat 50% mājās, kurās kompleksi veikti energoefektivitāti paaugstinoši pasākumi - norobežojošo konstrukciju siltināšana, logu nomaiņa, rekuperatīvās ventilācijas sistēmas izveide, apkures un karstā ūdens sistēmu renovācija. Lai mājoklī nodrošinātu komfortablu temperatūru un reizē arī efektīvi izmantotu siltumenerģiju, AS „RĪGAS SILTUMS” aicina māju īpašniekus un pārvaldniekus izmantot automatizēto individuālo siltummezglu iespējas, kas ir izbūvēti gandrīz visos Rīgas namos.