Rakstā minēts: “Šajā gadā "Rīgas siltums" (RS) strādājis ar 29 miljonu eiro zaudējumu. Tā turpinot, uzņēmums bankrotēs”.
Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Ar AS “Rīgas Siltums” finanšu pārskatiem var iepazīties uzņēmuma mājas lapā. Uzņēmuma finanšu gads sākas 1.oktobrī, tādejādi šobrīd esam publicējuši pirmā pusgada datus. Uzņēmums strādā ar peļņu, kas finanšu gada pirmajos 6 mēnešos sasniedza 22 miljonus eiro (pretēji norādītiem 29 miljoniem zaudējumu). Tādejādi uzņēmuma finanšu situācija ir pilnībā stabila. Saite uz pārskatu .
Rakstā minēts: “Rīgas dome neko nav darījusi, lai šo blakusproduktu, kas krietni lētāks par privātajās šķeldas katlumājās saražoto un patlaban izkūp gaisā, pieslēgtu siltumtīkliem”.
Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. AS “Latvenergo” siltumenerģiju ražo divos veidos – ar dabasgāzi apkurināmos ūdens sildkatlos un koģenerācijas stacijās TEC-1 un TEC-2, kuras paredzētas vienlaicīgai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Abos tehnoloģiskajos procesos saražotā siltumenerģija jau gadiem tiek nodota Rīgas siltumtīklā, tai skaitā iepriekšējā apkures sezonā. Jāņem vērā, ka Rīgas siltumtīkls var paņemt tikai tik daudz siltumenerģijas cik nosaka nepieciešamā jauda Rīgas patēriņā. Dienās, kad AS “Latvenergo” koģenerācijas stacijas ražo elektroenerģiju, saražotās siltumenerģijas apjoms var būt lielāks nekā Rīgai nepieciešams.
Rakstā minēts: “Tā vietā ieviests tā saucamais falšais nedēļas siltums, kur visi privātie siltuma ražotāji savu produktu pārdod par 76,7 EUR/ MWh, kaut realitātē tirgus cena bija no 19 līdz 43 EUR/MWh” un tālāk: “Uzņēmuma padome un valde neko nav darījušas, lai ieviestu pilnvērtīgu tā saucamo dienas tirgu un pieņemtu lēto siltumu no Rīgas TEC”
Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Ņemot vērā elektroenerģijas tirgus specifiku, saskaņā ar kuru lēmumi par elektroenerģijas ražošanu TEC-1 un TEC-2 tiek pieņemti vadoties no elektrības cenas biržā nākamajā dienā, AS “Rīgas Siltums” jau 2024.gada rudenī ir pielāgojis Daugavas labā krasta siltumenerģijas iepirkuma modeli ikdienas tirgum. Jau pagājušā apkures sezonā lielākā daļa siltumenerģijas (60%) iepirkti ikdienas tirgū. Šobrīd izveidotais tirgus modelis ir jauns, tomēr sevi jau pierādījis. Tas nodrošina spēcīgu konkurenci starp ražotājiem vasaras sezonā, kurā visas siltumenerģija tiek iepirkta pēc dienas tirgus modeļa kā arī labi strādā apkures sezonas laikā dienās, kad tirgū piedalās AS “Latvenergo” ar savu atlikuma siltumenerģiju (pēc pagājušās apkures sezonas datiem 50% no dienām). Tas ir ļāvis ietaupīt vairāk kā 10 miljonus eiro siltumenerģijas izmaksās. Vienlaikus vēl ir iespējami uzlabojumi šai modelī dienām, kad konkurence nav pilnvērtīga un pie šiem risinājumiem uzņēmums šobrīd strādā lai pilnveidotu tirgu pirms nākamās apkures sezonas.
Rakstā minēts: “Savulaik RS vadība izveidoja un finansēja privātu SIA "Siltuma birža", kura kā privāts starpnieks iekasē komisijas naudu par katru MWh”
Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. AS “Rīgas Siltums” vadība nav veidojusi un nav finansējusi rakstā minētās SIA “Siltuma Birža” izveidi, kā arī uzņēmuma vadībai nav informācijas par šādas SIA eksistenci. AS “Rīgas Siltums” iepērk energoresursus divās biržās – BALTPOOL (www.baltpool.eu) un tirdzniecības platformā BioEx (www.bioex.lv). Platformā BioEx tiek pirkta arī siltumenerģija. Ne AS “Rīgas Siltums”, ne tās vadība nav piedalījusies šo uzņēmumu dibināšanā vai finansēšanā kā arī nemaksā šiem uzņēmumiem komisijas naudas par iepirkto siltumenerģiju no komersantiem.
Rakstā minēts: “Izrādās, viens RS padomes loceklis ir arī vienas privātās katlumājas īpašnieks.”
Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. AS “Rīgas Siltums” iepērk siltumenerģiju no 5 neatkarīgiem siltumenerģijas ražotājiem Daugavas labajā krastā. Neviens no AS “Rīgas Siltums” padomes locekļiem nav īpašnieks, labuma guvējs vai kādā citā veidā saistīts ar nevienu no šiem uzņēmumiem.
Aicinām ikvienu jautājumos par Rīgas centralizēto siltumapgādi, siltumenerģijas ražošanu un iepirkumiem un AS “Rīgas Siltums” darbību interesēties uzņēmumā. Esam atvērti skaidrot savu darbību, pamatot lēmumus ar aprēķiniem un faktiem, komentēt publiskajā telpā izskanējušo apgalvojumu atbilstību patiesībai jebkurā laikā.